Ņasviža (Nyasvizh)
Rakstos pirmoreiz minēta 1446. gadā. Atradās Lietuvas lielkņazistē. Pilsēta strauji attīstījās no 1533. gada, kad kļuva par Radzivilu dzimtas rezidences pilsētu (līdz pat 1813. gadam), un kļuva par ievērojamu reformācijas un kultūras centru. 1562. gadā šeit nodibināja tiprogrāfiju, kurā nodrukāja pirmās grāmatas baltkrievu valodā. Pilsētā dibināta arī pirmā teātra trupa Baltkrievijas teritorijā. 1584. gadā tika sākta Ņasvižas pils celtniecība. 18. gadsimtā pilsētā darbojās Radzivilu galma mūzikas kapella, Eiropā lielākā baleta trupa, kadetu korpuss un flotes virsnieku skola.
Pilsēta pievienota Krievijas impērijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1918. līdz 1939. gadam - Polijas sastāvā. Pievienota PSRS Molotova-Ribentropa pakta rezultātā pēc Polijas kampaņas. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Ņasviža (Nyasvizh)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
Baltkrievijas karogs |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |